Informācija


Mūsu priekšrocības

Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums

Atrašanās izdevīgu jūras un sauszemes ceļu krustpunktā starp ES un Krievijas, kā arī pārējo Neatkarīgo Valstu Sadraudzības tirgiem padara Rīgas ostu par Austrumu – Rietumu kravu pārvadāšanas koridora būtisku sastāvdaļu. Rīgas ostai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu loģistikas centru arī Dienvidu-Ziemeļu kravu pārvadājumu plūsmā.

Daudzfunkcionāla osta ar modernu infrastruktūru

Daudzfunkcionalitāte vienkopus ar modernu infrastruktūru un ostas drošību ļauj Rīgas ostai elastīgi reaģēt uz izmaiņām kravu pārvadājumu tirgū, kā arī pielāgoties jaunām tirgus un klientu prasībām.

Biznesa kompetence kravas pārvadājumos starp ES un Krieviju/NVS

Vēsturiski iegūtā pieredze sadarbībā ar Krieviju un citām NVS valstīm kopā ar pašreizējo integrāciju Eiropas Savienībā rada Rīgas ostas īpašo priekšrocību kravu pārvadājumos starp šiem tirgiem.

Augstas kvalitātes pakalpojumi

Ostas termināļu, noliktavu un kravu laukumu kapacitāte, tehniskais un tehnoloģiskais nodrošinājums, kā arī autoceļu un dzelzceļa infrastruktūra ļauj ātri un droši apstrādāt, uzglabāt un transportēt visu veidu kravas, ietaupot kravu apstrādes laiku un samazinot izmaksas.

Izdevīgi uzņēmējdarbības nosacījumi

Rīgas osta ir atvērta investoriem un jauniem biznesa projektiem, piedāvājot zemes ilgtermiņa nomu ar izdevīgiem nosacījumiem, brīvās ekonomiskās zonas režīmu ar būtiskiem nodokļu atvieglojumiem, kā arī ostas pārvaldes atbalstu, attīstot nepieciešamo publisko infrastruktūru.

Konkurētspējīgi ostas tarifi un nodevas/ Konkurētspējīgas ostas maksas

Rīgas ostas maksas ir atbilstošas pastāvošajai tirgus situācijai, konkurētspējīgas salīdzinājumā ar citu Baltijas reģiona ostu maksām, elastīgas un diferencētas.

Profesionāla ostas pārvalde

Rīgas brīvostas pārvaldē strādā augsti kvalificēti speciālisti, kas spēj nodrošināt galveno pārvaldes uzdevumu – izdevīgu darbības apstākļu radīšanu ostas klientiem, gan attīstot ostas infrastruktūru, gan veicot ostas pārvaldību


Fakti un skaitļi

  • Rīgas brīvosta izvietojusies Daugavas abos krastos

    15 km

    garumā.
  • Ostas termināļu kopējā kravu pārkraušanas jauda ir

    63 milj.t.

    gadā.
  • Rīga ir lielākā Latvijas osta un otra lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma (2018.g.) -

    36,4 milj.t.

  • 2018.gadā ostā apkalpoti

    3698 kuģi

    ar kopējo bruto ietilpību 48 milj. GT.
  • 2018.gadā ostā apkalpoti

    870.8 tūkst.

    pasažieru, t.sk. 74.8 tūkst. kruīza pasažieri
  • Ap

    75%

    no Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma ir tranzītkravas nosūtīšanai uz vai saņemšanai no NVS valstīm.
  • Rīgas brīvostā strādā ap

    200

    dažādi uzņēmumi, tostarp 34 stividorkompānijas un 28 kuģu aģentu kompānijas.
  • Osta ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos.
  • Rīgas osta ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, minerālmēsli, naftas produkti, dažādi metāli, un labības produkti.

Ostas kopējā teritorija

6348 ha

Ostas zeme

1962 ha

Ostas akvatorija

4386 ha

Visu piestātņu garums

18km

Iegrime pie piestātnes

līdz 15 m

Noliktavu platība

407 036 m2

Kravu laukumu platība

1 740 333 m2

Saldētavu kapacitāte

13 500 t

Rezervuāru ietilpība

517 263 m3

Ostas attīstība

2009.g. 19.maijā Rīgas Brīvostas pārvaldes valde ir apstiprinājusi jauno Rīgas Brīvostas attīstības programmu laika periodam līdz 2018.gadam. 2011.g. 15.septembrī Rīgas Brīvostas pārvaldes valde apstiprināja grozījumus attīstības programmā.

Infrastruktūras attīstība

Rīgas brīvostas attīstības programmas ietvaros tiek īstenoti jauni infrastruktūras projekti, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanu.

2009.gadā uzbūvēta pagaidu piestātne Žurku salā, kas ļauj Panamax kuģus piekraut līdz vēlamajam apjomam - 75 000 tonnu.

Projekts Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra.

Krievu salas attīstība ir lielākais infrastruktūras objekts Rīgas brīvostā un tā kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā 111 miljonu latu apmērā. Kopumā tiks apgūti 65 ha, tiks uzbūvēta 1780 m gara piestātņu līnija, kas paredzēta 7 piestātņu vajadzībām. Galvenokārt Krievu sala paredzēta beramkravu un ģenerālkravu termināļu attīstībai. Projekts jāpabeidz līdz 2012.gadam.

Projekts Rīgas brīvostas apkalpošanai paredzēto Rīgas dzelzceļā tīkla staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukcija.

Ostas pieejas infrastruktūras attīstība ietver arī uzlabojumus dzelzceļa, autoceļu un ūdensceļu savstarpējā sasaistē. Lai atrisinātu dzelzceļa pieejamību Kundziņsalā, ir izstrādāts jauna dzelzceļa tilta būvniecības un saistītās infrastruktūras pilnveidošanas projekts, kuru plānots realizēt no 2009.līdz 2013.gadam. Šis projekts ir tiešā kontekstā ar attīstāmo Nacionālo konteineru termināli. Tā būvniecību uzsāks jau šogad, bet visi četri ieplānotie attīstības posmi, tai skaitā jaunu piestātņu būvniecība, krasta nostiprināšana, kravas laukumu labiekārtošana, ofisu un noliktavu būvniecība, komunikāciju iekārtošana, autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošana, noslēgsies tikai 2021.gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 7 miljoni latu.

Projekts Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija.

Projekts paredz kuģu ceļu padziļināšanu līdz 17 metriem posmā līdz Rīnūžiem, kas nodrošinās Aframax klases kuģu ienākšanu. Plānotas izmaksas 49 miljonu latu apmērā. Iecerēta arī Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija. Patlaban ir izstrādāts atjaunošanas tehniskais projekts, bet reālos darbus plānots veikt laika posmā no 2012.līdz 2015.gadam.

Brīvosta plāno arī jaunu kruīza kuģu un RoPax termināļa būvniecību Eksporta ostā. To paredzēts pabeigt līdz 2017.gadam un kopējās izmaksas sastāda 35 miljonus latu.

Perspektīvas scenāriji – plusi un mīnusi

Makroekonomiskās tendences norāda, - Rīgas Brīvosta atrodas dinamiski augošu valstu reģionā. No vienas puses tas paver labas perspektīvas kravu apjoma kāpināšanai, no otras puses – reģionā valda spēcīga konkurence un nepastāvīgs politiskais klimats. Tāpat kā visā pasaulē, līdz ar ekonomisko recesiju, arī šajā reģionā vērojams izaugsmes tempu kritums.

Skatoties Rīgas brīvostas kontekstā un zinot, ka lielākā daļa brīvostas darbības saistīta ar energoresursu pārkraušanu (ogles, naftas produkti), kā arī to, ka vidējā energoresursu cenas ilgtermiņā pasaulē pieaugs, jo fosilo resursu krājumi ir ierobežoti, bet pieprasījums pieaug, Latvijas ostām ir labas perspektīvas. Tomēr, jāņem vērā, ka turpmākajās desmitgadēs tiek prognozēta iedzīvotāju skaita samazināšanās Centrālās, Austrumeiropas un NVS valstīs, kas nozīmē arī patēriņa samazināšanos.

Krievija, kā viena no energoresursu eksporta valstīm, plāno attīstīt savu ostu tīklu un infrastruktūru. Taču, lai Krievija nodrošinātu pietiekami kvalitatīvus kravu pārvadājumus pa sauszemi līdz ostām, tai ir jāpārvar vairāki šķēršļi, tai skaitā jāuzlabo autoceļu un dzelzceļu infrastruktūra, kas ir finansiāli un laika ietilpīgs process. Tas runā par labu Latvijai.

Vērtējot brīvostas ieņēmumus, prognozes liecina – pēc optimistiskā scenārija 2030.gadā tie būs 80 miljoni eiro, pēc bāzes scenārija 60 miljoni eiro, bet pēc pesimistiskā scenārija 45 miljoni eiro.

Ir ļoti grūti pateikt precīzu ostas ietekmi uz valsti skaitliskā izteiksmē, jo tikai tagad Eiropas institūti izstrādā formulu kā to aprēķināt. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Rīgas ostas darbība nodrošina apmēram 3 līdz 3,3 % no iekšzemes kopprodukta. Ostas darbam ir multipla ietekme un šobrīd uzskatām, ka vidēji tie ir 10 lati par vienu pārkrautu tonnu kravas.

Brošūra LV
Brošūra EN
Brošūra RU
Brošūra CH