Kuģošanas drošība


Kuģošanas drošība

Par kuģošanas drošību ostas akvatorijā un VTMIS (Vessel Traffic Management and Information Services) darbības zonā atbild ostas kapteinis.

Ostas kapteinis

Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un terminālos. Ostas kapteinis vada Rīgas brīvostas kapteiņdienestu.

Rīgas brīvostas kapteiņdienests

Kapteiņdienesta darbības mērķis ir nodrošināt un organizēt visiem satiksmes dalībniekiem ostas akvatorijā saprotamu, drošu un videi draudzīgu kuģošanu, kā arī kuģu atrašanos enkurvietās un pie piestātnēm ostas akvatorijā.


Latvijas Jūras administrācija ir atbildīgā institūcija Latvijā, kas apkopo un publicē paziņojumus jūrniekiem par Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ostās veikto navigācijas izmaiņu aktuālo informāciju. Paziņojumi jūrniekiem tiek izdoti katru mēnesi, un tajos ir atrodama aktuālā informācija, kas sastīta ar kuģošanas drošību.

Vispārīgā informācija – Kuģošanas Režīms par kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos tiek apkopota katra gada pirmajā paziņojumā jūrniekiem. Ikmēneša paziņojumi jūrniekiem ir atrodami Latvijas Jūras administrācijas vietnē www.lhd.lv.

Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos

Navigācijas tehnisko līdzekļu saraksts LR ūdeņos

 
Baltijas jūras locija, Latvijas piekraste

Rokasgrāmata jūrniekiem

Navigācijas tehniskos līdzekļus Rīgas ostā apsaimnieko SIA “Rīgas brīvostas flote” navigācijas nodaļa. Apsaimniekotāja rīcībā ir visa nepieciešamā tehnika un rezerves aparatūra, lai spētu nekavējoties reaģēt uz ziņojumu par navigācijas tehnisko līdzekļu defektu.

Rīgas brīvostas pārvaldībā atrodas Rīgas jūras līča piekrastes bākas no Ainažiem līdz Irbes bākai Irbes jūras šaurumā. Gandrīz visi navigācijas tehniskie līdzekļi ir pieslēgti automātiskajai monitoringa sistēmai, kas dod informāciju par defektiem gaismas avotu darbībā vai nobīdi no ģeogrāfiskajām koordinātēm. Monitoringa datus var apskatīt šajā saitē.


Loču pakalpojumi

Loču pakalpojumus Rīgas ostā nodrošina Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā ar SIA “Rīgas brīvostas flote”. Rīgas ostā darbojas 28 kuģu loči, kas nodrošina nepārtrauktus loču pakalpojumus. Kuģu loči ir Brīvostas darbinieki, bet SIA "Rīgas brīvostas flote" (RBF) nodrošina loču transfēra pakalpojumus, t.i, nogādā ločus uz apkalpojamajiem kuģiem. Loču kuģu apkalpes un autotransporta vadītāji ir SIA “Rīgas brīvostas flote” darbinieki.

Loču transfēra nodrošināšanai RBF izmanto loču kuteru floti, kuras sastāvā ietilpst 5 kuteri – 3 “vasaras” (DINA, DACE, DEKLA) un 2 “ziemas” (DORE, DAINA), kā arī autotransporta vienība.

Loču pakalpojumi ir obligāti visiem jūras kuģiem, kuru garums pārsniedz 50m, kā arī pasažieru kuģiem un kuģiem, kuri pārvadā bīstamās kravas, neatkarīgi no to garuma.

Bez loča ostā var kuģot tikai tie kapteiņi, kuriem ir izsniegts sertifikāts par atbrīvojumu no loču pakalpojumu izmantošanas.

Kuģa aģents nodrošina loča pasūtīšanu. Uz ostā pienākošajiem kuģiem, locis uzkāpj uz kuģa bojas “B” tiešā tuvumā (57o06’50N 023o56’94E), bet apstākļos, kad loča uzkāpšana pie “B” bojas nav droša, tas var tik uzņemts, ar kuģa kapteiņa piekrišanu, Daugavā Rīnūžu kanālā Daugavgrīvas bākas rajonā (57o03’75N 024o01’41E). Šī opcija ir pieejama tikai kuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 metrus, iegrime nepārsniedz 7 metrus un tas nepārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas. Redzamībai ir jābūt vismaz 2 jūras jūdzēm un ir jābūt teicamiem sakariem ar VTS UĪV 9 kanalā.

Kuģim izejot no ostas, locis parasti nokāpj Daugavgrīvas kanālā boju Nr.1 un Nr.2 tiešā tuvumā, bet gadījumos, kad loča nokāpšana sliktu laikapstākļu dēļ uz Daugavgrīvas kanāla nav droša, nokāpj Daugavā Rīnūžu kanālā Daugavgrīvas bākas rajonā (57o03’75N 024o01’41E). Šī opcija ir pieejama tikai ar kuģa kapteiņa piekrišanu, kuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 metrus, iegrime nepārsniedz 7 metrus un tas nepārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas. Redzamībai ir jābūt vismaz 2 jūras jūdzēm un ir jābūt teicamiem sakariem ar VTS UĪV 9 kanalā.

Efektīvu loču pakalpojumu sniegšanai liela nozīme ir Kuģu satiksmes vadības centra (VTS) operatoriem, kuri koordinē operatīvu loču nogādi uz kuģiem.

Informāciju par bortu, kurā ir jānodrošina loču trepe un tās augstums virs ūdens, kā arī kuģa ātrumu, kas nepieciešams loča drošai uzkāpšanai, kapteinim parasti sniedz VTS operators UĪV 9 kanālā. Šī informācija neatbrīvo kuģa kapteini no pienākuma nodrošināt drošus apstākļus loča uzkāpšanai. Bez ledus periodā tiek izmantoti “vasaras” loču kuteri, kuri loču transfēru veic 8-10 mezglu ātrumā, bet “ziemas” – 6-7 mezglu ātrumā. Ir iespējami gadījumi, kad loča kutera kapteinis rekomendē kuģa kapteinim nepieciešamo kuģa kursu un ātrumu, lai nodrošinātu drošu loča transfēru.


Kuģu satiksmes vadības centrs (KSVC)

KSVC darbība kopā ar kuģu loču pakalpojumiem ir galvenais kuģošanas drošības garants ostā. KSVC nodrošina satiksmes organizācijas un informācijas sniegšanas pakalpojumus. Tas ir aprīkots ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem šo pakalpojumu sniegšanai. KSVC pakalpojumu atbildības zona sākas 10 jūdžu attālumā no Daugavgrīvas bākas. Tās atbildības zona ir atzīmēta uz jūras navigācijas kartēm. Rīgas ostas KSVC izsaukuma signāls ir “SATIKSME” vai “RIGA TRAFFIC” un tā sniedz pakalpojumus jūras ultra īsviļņu (UĪV) 9 kanālā.

VTS Darbības rajons:

  • Visa ostas akvatorija iekļaujot ārējo reidu (enkurvietu).
  • Ūdens akavatorijas sektors (270o – 020o) 10 jūras jūdžu rādiusā no Daugavgrīvas bākas (57o03’57N 024o01’30E).

APRAKSTS:

Šī ir obligāta VTS sistēma, kura ir jāizmanto visiem jūras kuģiem, kas kuģo VTS darbības rajonā.

Kontaktinformācija:

Izsaukuma signāls “RIGA TRAFFIC” vai “SATIKSME”
Darba UĪV kanāls 09, 16
Telefons +371 67082032, 67082035; 20264379
Fakss +371 67323117
e-pasts satiksme@rop.lv

Darbība: H24

Procedūra:

  1. Visiem kuģiem ir jānodibina UĪV sakari ar VTS 4h – 2h pirms kuģa pienākšanas loču stacijā. Kuģiem atkārtoti ir jāizsauc VTS 1h pirms kuģa pienākšanas loču stacijā.
  2. Kuģim ir jāziņo VTS, kad tas šķērso VTS darbības rajona robežu tajā ieejot un to atstājot.
  3. Visiem kuģiem ir jāsaņem atļauja no VTS pirms kustības uzsākšanas. Ja kuģis 15min laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsācis kustību, tā jāpieprasa atkārtoti.
  4. Visiem kuģiem VTS darbības rajonā ir jānodrošina sakari UĪV 9 kanālā.

Informācijas ziņojumi:

Kuģu kustības informācijas ziņojumus, navigācijas brīdinājumus, laika prognozes, miglas brīdinājumus un informāciju par aktuālo ūdens līmeni ostā var saņemt no VTS pēc pieprasījuma UĪV 9 kanālā.


Velkoņu pakalpojumi

Rīgas brīvostā velkoņu pakalpojumus sniedz vairākas komercsabiedrības. Tās ir:

SIA “STREK” un AS “PKL Flote” velkoņus izmanto visu izmēru tirdzniecības kuģu tauvošanās operācijas, bet SIA “Vižņi” velkoņus var piesaistīt tauvošnās operācijās kuģiem ar DWT līdz 3000t.

Velkoņus tauvošanās operācijām pasūta kuģa aģents.

Nepieciešamo velkoņu skaitu nosaka kuģa kapteinis saskoņojot to ar kuģa loci atbilstoši kuģa tehniskajam raksturojumam, hidroloģiskajiem un laika apstākļiem. Rekomendējamo velkoņu skaitu un jaudu nosaka atbilstoši kuģa DWT saskaņā ar tabulu:

VELKOŅU IZMANTOŠANAS REKOMENDĒJOŠĀ TABULA
Ja kuģis ir aprīkots ar priekšgala vai pakaļgala sānskrūves iekārtām, rekomendējamo velkoņu skaits vai jauda var tikt mainīta
Tankkuģi un beramkravu kuģi
Kuģa DWT
Velkoņu skaits
Min. summārā vilktspēja
1 000 - 20 000
1
20 - 60t
20 000 - 70 000
2
60 - 110t
70 000 - 120 000
3
110 - 140t
virs 120 000
4
virs 140t
Konteineru un ģenerālkravu kuģi
Kuģa LOA
Velkoņu skaits
Min. summārā vilktspēja
līdz 120m
1
20t
120 - 170m
2
20 - 100t
170 - 250m
3
100 - 160t
VELKOŅU RAKSTURLIELUMI
Tauvošanās operāciju veikšanai tiek izmantotas velkoņu tauvas
Velkoņa nosaukums
Velkoņa vilktspēja
Velkoņa LOA / B / d (m)
Velkoņa tips
SANTA
60t
31.5 / 12.1 / 3.9
ASD
STELLA
60t
31.5 / 12.1 / 3.9
ASD
SFINKSA
47.5t
28.8 / 9.5 / 4.7
ASD
ORION
65t
33.0 / 12.1 / 4.9
ASD
TAURUS
55t
30.8 / 9.4 / 4.7
ASD
UPE
5t
13.0 / 4.0 / 1.8
TRAKTORS
TIRZA
5t
13.0 / 4.0 / 1.8
TRAKTORS
BULAT
12t
20.2 / 6.5 / 2.5
TRAKTORS

Loča izņēmuma sertifikāts (PEC)

Loča izņēmuma sertifikātu (Pilot Exemption Certificate) var saņemt jebkurš kuģa kapteinis, ja ir ieveroti šādi nosacījumi:

  • kuģa kapteinis ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri, ne retāk kā 12 reizes 6 mēnešu laikā apmeklējis ostu, izmantojot loča pakalpojumus;
  • divi vecākie kuģa loči apstiprina ostas kapteinim, ka kuģa kapteinis pārzina ostas navigacijas tehnisko līdzekļu darbību, sakaru sistēmas, dziļumus un straumes ostā un ar konkrēto kuģi var patstāvīgi ieiet ostā vai iziet no ostas, neizmantojot loča pakalpojumus;
  • kuģa kapteinis pārzina ostas noteikumus;
  • kuģa kapteinim ir jānokārto PEC eksāmens, kuru pieņem kapteiņdienesta komisija.

Pieteikšanās PEC eksāmenam notiek elektroniski. Piekļuvi sistēmai nodrošina kapteiņdienests. Pēc sistēmas piekļuves informācijas saņemšanas pieteikumu PEC eksāmenam var aizpildīt, atverot šo saiti, bet instrukcija formas aizpildīšanai ir pieejama šajā saitē. Pēc pieteikuma nosūtīšanas uz tajā norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīts rēķins par eksāmenu atļaujas saņemšanai. Maksa par eksāmenu ir 41,89EUR bez PVN vienai personai. Pēc rēķina apmaksas ostas kapteiņdienests uzaicinās pretendentu uz eksāmenu Meldru ielā 5a.


Atļauja kuģošanai ostas akvatorijā

Atļauja kuģošanai ostas akvatorijā (turpmāk – atļauja) ir obligāts dokuments, kuru izsniedz ostas kapteinis, visiem ostas flotes kuģu kapteiņiem, kā arī visiem iekšējo ūdeņu kuģu kapteiņiem, kuri veic komercdarbību ostas akvatorijā. Bez šīs atļaujas kuģa piedalīšanās satiksmē ir aizliegta. Šī prasība neattiecas uz kapteiņiem, kuru peldlīdzekļi veic kustību no Vanšu tilta līdz Andrejostai, t.i. pārvadā pasažierus Rīgas kanālā.

Kapteinim, kurš atļauju iegūs pirmo reizi ir nepieciešami šādi dokumenti:

  • derīgs sertifikāts par atbilstību ieņemt attiecīgā peldlīdzekļa kapteiņa amatu;
  • rekomendācija no kuģa kapteiņa, kam šāda atļauja ir, kura apliecina, ka pretendents ir vismaz vienu mēnesi stažējies uz kuģa ostas akvatorijā un ir gatavs veikt kapteiņa pienākumus uz attiecīgā kuģa.

Pieteikumu atļaujas saņemšanai iesniedz elektroniski. To aizpilda jūrnieka darba devējs, kam ir izsniegtas piekļuves tiesības sistēmai. Pieteikumam var piekļūt atverot šo saiti, bet instrukcija formas aizpildīšanai ir pieejama šajā saitē. Pēc pieteikuma nosūtīšanas uz tajā norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīts rēķins par eksāmenu atļaujas saņemšanai. Maksa par eksāmenu ir 41,89EUR bez PVN vienai personai. Pēc rēķina apmaksas ostas kapteiņdienests uzaicinās pretendentu uz eksāmenu Meldru ielā 5a.

Lai izvairītos no tā, ka atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, bet jauna vēl nav saņemta, ieteicams pieteikumu iesniegt vismaz 2 nedēļas pirms esošās atļaujas termiņa beigām.

Eksāmena mērķis ir pārbaudīt kapteiņa zināšanas par ostu, ostas noteikumiem, kā arī uzklausīt ostā strādājošo viedokli par kuģošanas drošību.

Atļaujas derīguma termiņš ir viens gads. Šim dokumentam ir jāatrodas kapteiņa rīcībā un to esamību var pārbaudīt kontrolējošās iestādes.